Анна Голубкова повесила снятое ею ...
...
... Андрей Ходанович: Фестиваль "
-Лефт" — это ... поэтического фестиваля "
-Лефт". Участие ...
Вильнюсский анонс, не пойманный своевременно:2013 m. sausio 2 d. Lietuvos rašytojų sąjungoje viešės šiuolaikinės rusų poezijos festivalio „AVANT-LEFT“ dalyviai. 18 val. Rašytojų klube vyks antrieji šio festivalio skaitymai, kuriuose dalyvaus poetai Darja Suchovej ir Valerij Zemskich (Sankt Peterburgas), Irina Maksimova (Kaliningradas), Maryjka Martysevič (Minskas) ir Dmitrij Veller (Vilnius). Drauge su jais renginyje savo kūrybą (vertimus į rusų kalbą) skaitys lietuvių poetai Marius Burokas, Giedrė Kazlauskaitė, Gytis Norvilas, Donatas Petrošius, Antanas Šimkus ir Benediktas Januševičius.
„AVANT-LEFT“ – tai keliaujanti poezijos šventė, kuri sausio 1-ąją prasidės Sankt Peterburge, aplankys Vilnių, Rygą, Minską, Kijevą, Charkovą ir sausio 7-ąją baigsis Maskvoje. Du panašūs keliaujantys poezijos festivaliai, aplankę Rusijos regionus, jau vyko 2011-aisiais ir 2012-aisiais metais, tačiau į Europos Sąjungos valstybes užsuks pirmą kartą.
Skaitymai vyks kasdien, kiekviename kitame mieste, be naujų tekstų, bus skaitoma ir po vieną eilėraštį poetų, dalyvavusių ankstesniuose renginiuose. Tad poezijos rinkinys kasdien augs tarsi sniego kamuolys – tokiu būdu, pirmieji skaitymai Peterburge bus gerokai trumpesni už baigiamuosius Maskvoje.
Ši įvairialypės poetinės medžiagos sankaupa ir atskleidžia pagrindinį „AVANT-LEFT“ siekį – sukurti erdvę, kurioje nei atstumai, nei valstybinės sienos, nei skirtingos kalbos nekliudo poezijos būčiai. Beje, festivalis nesivaiko jokių kitų tikslų, išskyrus visų šiuolaikinės poezijos galimybių ir pavidalų sklaidą.
Festivalio dalyviai nuolat keisis, tačiau jo sumanytojai ir rengėjai – D. Suchovej ir V. Zemskich – dalyvaus visuose skaitymuose. Atskiruose miestuose jiems talkina plunksnos broliai Marius Burokas (Vilnius), Sergejus Timofejevas (Ryga), Andrejus Chadanovičius (Minskas) ir kiti.
„AVANT-LEFT“ skaitymai vyks rusų kalba. Poetų, kuriančių ne rusų kalba, eilėraščiai bus išversti, skaityta kūryba – skelbiama festivalio almanache. Festivalis skirtas rusų avangardo šimtmečiui.Simtastoņdesmit minūtes dzejas. Dzejas festivāls Avant-LeftElīna Kokareviča, Sintija Kampāne
21.01.2013 Drukāt
Sašaurināt tekstu
3. janvārī nelielajā kafejnīcā Vieta norisinājās visai kuplā skaitā apmeklētais „klejojošā” dzejas festivāla Avant-Left pasākums. Šis ir pirmais gads, kad festivāls ieguvis starptautisku virzienu, no Sanktpēterburgas izmetot līkumu caur Viļņu, Rīgu, Minsku, Kijevu, Harkovu ar galapunktu Maskavā 7. janvārī. Festivāla idejas autore, organizētāja un vadītāja ir Sanktpēterburgas dzejniece Darja Suhoveja (Дарья Суховей, www.levin.rinet.ru/FRIENDS/SUHOVEI/index.html), kura viesmīlīgi, brīvi un draudzīgi iepazīstināja klātesošos ar pasākuma ideju, norisi un plānu, kā arī turēja pasākumu iecerētā laika grožos, jo 3 stundas dzejas tomēr nav joka lieta...
Pirmajā pasākuma daļā tika lasīti Pēterburgā un Viļņā prezentētie dzejoļi krievu valodā un Edvīna Raupa tulkojumā arī latviski. Klausītājiem bija iespēja iepazīties ar plašu dzejnieku klāstu, katrā no viņu dzejoļiem saskatot atšķirīgo, interesanto, savdabīgo. No Pēterburgas nāca tādu dzejnieku kā Allas Ziņevičas (Алла Зиневич; http://www.stihi.ru/avtor/allazinevich), Asjas Engeles (Ася Энгеле; http://www.netslova.ru/engele/stihi.html), Dmitrija Grigorjeva (Дмитрий Григорьев, http://www.vavilon.ru/texts/grigoriev0.html), Ivana Sokolova (Иван Соколов, http://www.pokolenie-debut.ru/lica_premii/s/ivan_sokolov/) un Vladimira Beļajeva (Владимир Беляев, http://magazines.russ.ru/znamia/2012/5/b7.html ) dzejoļi: interesanti formas paraugi, kad katrs vārds ir jauna dzejoļa rinda, paradoksāla dzejproza, atsauces uz Latvijā pašlaik aktuālo Džeimsu Džoisu un vēl daudz kas cits.
No Lietuvas skanēja Donāta Petrošus (Donatas Petrošius, http://www.letterstomilosz.eu/english/authors/donatas-petro%C5%A1ius-lithuania/), Marius Buroka (Marius Burokas, http://members.efn.org/~valdas/burokas.html), Gīta Norvila (Gytis Norvilas, http://www.rasytojai.lt/archyvas/writers.en60a8-2.html?id=280&jaunieji=0&sritis=rasytojai ), Marikas Martisevičas (Maryjka Martysevič), Dmitrija Vellera (Dmitrij Veller), Antana Šimkus (Antanas Šimkus, http://www.rasytojai.lt/archyvas/writers.enc340.html?id=287&jaunieji=0&sritis=rasytojai ) un Benedikta Jakuševiča (Benediktas Januševičius,http://www.rasytojai.lt/archyvas/writers.en7e3b.html?id=302&jaunieji=0&sritis=rasytojai ) dzejoļi, kuros iešalcās „jaunais vilnis”, ieskanējās Lietuvas krievu valoda un galu galā tika fiktīvi nogalināti vairāki lietuviešu rakstnieki…
Uzstājās arī mūsmāju dzejnieki un viesi. Jānis Rokpelnis sev raksturīgā, spēcīgā gaudu intonācijā lasīja dzejoļus gan latviski, gan tulkojumā krieviski, tostarp arī no pirmā krājuma „Zvaigzne, putna ēna un citi” (1975), kuros, paradoksa asīs saspriegts, cauri putna un ziedošā suņa tēliem ieskanējās dzīves traģisms. Arī Inga Gaile lasīja savus sāpju un dusmu ekspresijas piesātinātos dzejoļus gan latviski, gan krieviski, lasījumos ievīdama arī oriģināldzejoļus krievu valodā, piemēram, no krājuma „Kūku Marija” (2007).
Savukārt Edvīna Raupa dzīves un nāves tēmas caurstrāvotā dzeja (no krājuma „uzvāri man kaut ko pārejošu” (2003)) mijās ar Aleksandra Zapoļa atdzejojumiem, kurus lasīja D. Suhoveja. Savukārt jaunā latviešu dzejnieka Henrika Eliasa Zēgnera dzidrā dzejrade, kurā misticisms un noslēpumainība eksistē paralēli pilsētas impresijām un stikla poētikai, veidoja dialogu ar dzejnieku apvienības „Orbīta” pārstāves Jeļenas Glazovas (Елена Глазова) lasītajiem tulkojumiem krieviski. Jeļena Glazova (būdama šī festivāla „Prometejs” Rīgā) uzstājās arī ar saviem dzejoļiem – ar ļoti stāstošiem, dzejproziskiem tekstiem, kuros dominē tieši prozas daļa – sirreāli piesātināta, brīžiem tikai noskaņās tverama, taču formas ziņā izteiktajā prozaiskumā pietiekami liriska. Cits krievvalodīgās dzejas pārstāvis – Ēriks Naivo (Эрик Наиво) –, ekspresīvas klaigas mijot ar naivismu, dzejoļos pauda dzejnieka konfliktu ar sabiedrību. Jācer, ka jaunais dzejnieks drīzumā piedāvās kādu dzejoļu kopu publicēšanai, piemēram, „Orbītas” mājaslapā, jo viņa teksti, iespējams, visvairāk no visiem vakarā dzirdētajiem radīja pārliecību par jauna talanta uzplaukumu, kurā savienojies kaut kas no Vladimira Majakovska ārējās agresijas un iekšējā spēka ar Sergeja Jeseņina maigumu un trauslumu. Turklāt dzejnieks katram dzejolim bija atradis individuālu lasījuma veidu, kas uzrunāja arī klausītājus – dzeja rezonēja.
Uzstājās arī viesi no Sanktpēterburgas. Jeļenas Šataļinas (Елена Шаталина; http://svoyakomnata.livejournal.com/1430.html ) dzejoļi bija vārdu spēļu caurausti, uzdodot svarīgus jautājumus un sniedzot paradoksālas atbildes. Dzejoļus lasīja arī vakara vadītāja un festivāla organizētāja Darja Suhoveja, atklājot, ka raksta dzejkrājumu par Baltijas jūru – tas varētu būt saistošs arī latviešu lasītājam kādā atdzejojumā nākotnē!
Vakara noslēgumā uzstājās atraktīvais Valērijs Zemskihs (Валерий Земских; http://zhivoenebo.narod.ru/zemskih.html) ar dzejoļiem no krājuma „Безмолвное пение каракатиц” („Bezskaņas tintes zivs dziesma”). Katrā no lasītajiem dzejoļiem liriskais „es” ilgojās un mīlēja, un dzirdēja tikai šo zivi un tās bezskaņas dziesmu, līdz beigās nonāca restorānā un, ieraudzījis zivi uz šķīvja, secināja, ka nu tā „допелась” (aizdziedājās). Uz šīs humora nots, kas sasmīdināja izturīgākos vakara klausītājus, festivāls devās tālāk. Tā trīs stundās mērāmie dzejas teksti lietainajā ziemas vakarā klausītājiem atstāja spēcīgu pēcgaršu, ļaujot katram pārdomāt par dialogu starp divām kultūrām, par dzejas vielas pāresamību kultūras robežu klātbūtnē un vienlaikus arī par futūrisma esamību, kam šī gada dzejas festivālā bijusi īpaša nozīme. Savā daudzšķautņainībā, ko radīja katra dzejnieka daiļrade, festivāla gaita apliecināja, ka dzeja neietilpst noslēdzamās mērvienībās un tai nevar uzlikt nekādus žņaugus. Savdabīgais sprintu un maratona apvienojums iepazīstināja ar daudziem interesantiem dzejniekiem, kuru intīmāka izjušana var turpināties caur globālo tīmekli vai cerot un gaidot, ka vismaz kāds no viņiem nonāks atdzejoto grāmatu skaitā. Bet, ja neizdodas sagaidīt, var mēģināt meklēt festivāla dzejas izlasi, kurā no katra dzejnieka iekļauts pa dzejolim, atklājot, kā kopā izskatās latvieši, lietuvieši, krievi, ukraiņi un baltkrievi un kas noris šo tautu mūsdienu dzejā. 4 студзеня ў кніжным магазіне «ЛогвінаЎ» прайшлі мінскія чытанні міжнароднага паэтычнага фестывалю «Авант-Лефт». Удзел у іх узялі Віктар Жыбуль, Кацярына Зыкава, Юлій Ільюшчанка, Віталь Рыжкоў, Кацярына Самігуліна, Дзмітрый Строцаў, Андрэй Хадановіч, Цімур Хоміч, а таксама Валерый Земскіх, Іван Сакалоў, Дар`я Сухавей (СПб), Юрый Саломка (Харкаў).
Як растлумачыў БелаПАН куратар мінскіх чытанняў Андрэй Хадановіч, «Авант-Лефт» — гэта спроба аб`яднаць некалькі фестываляў у адзін або, «скажам так, стварыць вялікае геапаэтычнае падарожжа».
Паводле яго слоў, фестываль пачаўся ў Санкт-Пецярбургу, далей перабраўся ў Вільнюс, затым у Рыгу, потым Мінск, Кіеў, Харкаў і завершацца чытанні 7 студзеня ў Маскве.
«Гэта спроба аб`яднаць, з аднаго боку, тры славянскія мовы, а з другога — мовы нашых балтыйскіх суседзяў, — зазначыў Хадановіч. — Усе чытанні суправаджаюцца перакладам паэзіі ўдзельнікаў з мовы арыгіналу на дзве іншыя мовы». Поэт Андрей Ходанович: Фестиваль "Авант-Лефт" — это попытка создать большое геопоэтическое путешествие
Установить flash плеер 4 января в книжном магазине "ЛогвінаЎ" прошли минские чтения международного поэтического фестиваля "Авант-Лефт". Участие в них приняли Виктор Жибуль, Катерина Зыкова, Юлий Ильющенко, Виталий Рыжков, Катерина Самигулина, Дмитрий Строцев, Андрей Ходанович, Тимур Хомич, а также Валерий Земских, Иван Соколов, Дарья Суховей (СПб), Юрий Соломко (Харьков).
Как пояснил БелаПАН куратор минских чтений Андрей Ходанович, "Авант-Лефт" — это попытка объединить несколько фестивалей в один или, "скажем так, создать большое геопоэтическое путешествие".
По его словам, фестиваль начался в Санкт-Петербурге, далее перебрался в Вильнюс, затем в Ригу, потом Минск, Киев, Харьков и завершатся чтения 7 января в Москве.
"Это попытка объединить, с одной стороны, три славянских языка, а с другой — языки наших балтийских соседей, — отметил Ходанович. — Все чтения сопровождаются переводом поэзии участников с языка оригинала на два других языка".
Куратор фестиваля "Авант-Лефт" Дарья Суховей добавила, что чтения — это также "попытка стереть географические границы".
"Сама я не владею белорусским языком, но понимаю, что у него больше стилистических возможностей тоньше и точнее высказаться, чем, например, у русскоязычного поэта, — отметила она. — Когда ты думаешь, что какой-то другой язык богаче, чем твой родной, то это похвала языку".
Видео Андрея Корсака, БелаПАН.У Києві відбулись поетичні читання в рамках російського фестивалю поезії «Авант-Лефт»
Фестиваль відбувся у сімох містах п’яти країн – як спроба повторити футуристичні турне російських авангардистів початку 20-го століття.
Завдання фестивалю – культурний та поетичний обмін. Адже літературна взаємодія між Україною та, скажімо, Росією і Білорусією, за словами організаторів, практично загальмувалася. Тим часом про українську поезію усе більше дізнаються в Європі завдяки поетичним проектам та фестивалям.
такой у нас пресс-мешок! Большое спасибо всем журналистам, осветившим события фестиваля.
Алла Зиневич загрузила свои фотографии со старта фестиваля, бывшего в Петербурге 1 января
https ...
вот тут Ольга Логош пишет бриф ...